Septītās debesis

Rudens kā rudens Biezie un gājputni laižas uz Nīlu Pēkšņi man likās Tu esi mans draugs un es tevi Mazliet mīlu Saule cēlās un krita Es biju tavs Meistars un tu mana Margarita Vai izskaidrot proti? Ja sākumā likās mazliet Tad nu jau ļoti, ļoti Kāds mūs sauc tepat aiz stūra Vai klusi dauzās pie palodzes Laid savus putnus ārā no būra Uz kurieni tie lidos, tur arī es Joprojām ļoti, ļoti Kad barojām pīles Asaras krita tev lielas kā ozola zīles Laiki met lokus Dažreiz saule slēpjas kastaņu kokos Kā jūrnieki rumu Tu gribi Munameģi, es braukšu uz Karakumu Ar sarkanām neļķēm laiks atvadīties, ir rudens Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm Kāds mūs sauc tepat aiz stūra Vai klusi dauzās pie palodzes Laid savus putnus ārā no būra Uz kurieni tie lidos, tur arī es Kāds mūs sauc tepat aiz stūra Vai klusi dauzās pie palodzes Laid savus putnus ārā no būra Uz kurieni tie lidos, tur arī es Nāc un rāpies man līdz manās septītajās debesīs! Vai tad var tā uzreiz, un vai eņģeļi mūs neizdzīs? Ne jau eņģeļi tur, tikai sikspārņi tev matus sies O, kā vaigi tev zied, o, kā sirds man dejo, piesargies! Tiksimies septītajās debesīs Tajās debesīs, mājas bēniņos Kur sikspārņos pārvērtīsies mākonis Tīsies mākonis izspūrušos matos Tiksimies septītajās debesīs Tajās debesīs, mājas bēniņos Kur sikspārņos pārvērtīsies mākonis Tīsies mākonis izspūrušos matos Man virs galvas ir jumts, nevis debesis septītās Esam divatā mēs un vai laimei tev ar to par maz? Kāpēc meloji man un vēl iemānīji bēniņos? Lai par septītajām debesīm mēs šonakt sauktu tos Tiksimies septītajās debesīs Tajās debesīs, mājas bēniņos Kur sikspārņos pārvērtīsies mākonis Tīsies mākonis izspūrušos matos Tiksimies septītajās debesīs Tajās debesīs, mājas bēniņos Kur sikspārņos pārvērtīsies mākonis Tīsies mākonis izspūrušos matos Tiksimies septītajās debesīs Tajās debesīs, mājas bēniņos Kur sikspārņos pārvērtīsies mākonis Tīsies mākonis izspūrušos matos Tiksimies septītajās debesīs Tajās debesīs, mājas bēniņos Kur sikspārņos pārvērtīsies mākonis Tīsies mākonis izspūrušos matos